UNA FURTIVA LAGRIMA – ārija no operas Elisir d’amore

Tiešsaistes ceļvedis Doniceti ārijas UNA FURTIVA LAGRIMA

Izlasiet interesantus faktus un noklausieties lieliskus Youtube video par slaveno āriju “UNA FURTIVA LAGRIMA”.

Ja vēlaties uzzināt vairāk par operu L’elisir d’amore, noklikšķiniet uz saites uz tiešsaistes ceļvedi

Ārija – kopsavilkums un priekšvēsture

Synopse: Adina, kura neko nezina par Nemorino tēvoča nāvi, no Dulcamara uzzina, ka Nemorino viņas dēļ ir pārdevis sevi Belcore. Aizkustinātā Adina atmaksā vervēšanas maksu. Dulcamara vēlas pārdot arī viņai pudeli. Viņa tikai pasmaida un pasaka viņam, ka vēlas atgūt Nemorino tikai ar savām acīm un smaidu. Nemorino šķiet, ka viņš Adīnas acīs ir pamanījis slēptu asaru, kad viņu ielenkušas daudzas meitenes.
 

Nemorino ir nedaudz naivs jaunietis. Šajā ārijā, kas ir gandrīz beigās, Nemorīno pirmo reizi ir laimīgs, kad viņš uzzina, ka kaprīziete Adīna ir iemīlējusies viņā. Ārija ir rakstīta liriskai balsij. Vislabāk, ja tenors cenšas pilnībā pietuvoties Nemorīno raksturam bez varonības aspektiem. Tāpēc melodija jādzied dolce.

Ariju ievada fagota solo. Līdzās grandiozajiem motīviem šo āriju īpaši skaistu padara tas, ka katra pantiņa pirmā daļa ir rakstīta moll tonalitātē, bet otrā daļa – mažorā. Šo pāreju no sāpēm uz cerību lieliski pastiprina izteiksmīgā fagota un klarnetes instrumentācija.

Arija – una furtiva lagrima teksts

 
Una furtiva lagrima
Negl’occhi suoi spunto:
Quelle festose giovani
Invidiar sembro.

Che piu cercando io vo?
Che piu cercando io vo?
M’ama, si m’ama, lo vedo, lo vedo.
Un solo instante I palpiti
Del suo bel cor sentir!
I miei sospir, confondere
Per poco a’ suoi sospir!
I palpiti, I palpiti sentir,
Confondere I miei coi suoi sospir
Cielo, si puo morir!

Di piu non chiedo, non chiedo.
Ah! Cielo, si puo, si puo morir,
Di piu non chiedo, non chiedo.
Si puo morir, si puo morir d’amor
 
Aizdomīga asara
Es raudāju viņas acīs:
Šie svētku jaunieši
Man šķiet, ka es apskaužu.

Ko vēl es meklēju?
Ko vēl es vēlos?
Viņa mani mīl, viņa mani mīl, es to redzu, es to redzu.
Tikai uz brīdi
Viņa skaisto sirdi sajust!
Sajaukt manas nopūtas
Uz brīdi uz viņa nopūtām!
Sajūtiet pulsēšanu, sajūtiet pulsēšanu,
Sajaukt manu ar viņas nopūtām
Debesis, jūs varat nomirt!

Es vairs neko nelūdzu, es vairs neko nelūdzu.
Ak! Debesis, var, var nomirt,
Es vairs neko nelūdzu, es vairs nelūdzu.
Var mirt, var mirt no mīlestības
 

Sagatavots liriskā tenora balsij

Nemorino loma ir paredzēta liriskam tenoram. Liriskajam tenoram ir maiga, kūstoša balss. Balsij jābūt bagātīgai un izteiksmīgai melodiju radīšanā. Viņš var viegli sasniegt augstās notis un radīt skaistu skanējumu. Liriskajam tenoram jāspēj pārliecinoši dziedāt gan intīmus skaņdarbus, gan aizraujošākus skaņdarbus.

Slavenās interpretācijas UNA FURTIVA LAGRIMA

1901. gadā Enriko Karūzo pirmo reizi dziedāja šo āriju. Tā bija viņa debijas sezona Scala operā, un Toskanīni diriģēja. Tās bija līdz šim lielākās ovācijas, kādas jebkad izskanējušas šajā teātrī. Tā kļuva par vienu no nozīmīgākajām operām viņa karjerā un Metā. “Una Furtiva lagrima” bija viena no pirmajām ārijām, ko Karūzo ierakstīja, un tā, iespējams, līdz ar “vesti la giubba” kļuva par slavenāko āriju. Šajā ierakstā (tehniski modernā orķestra pavadījumā) dzirdams klasiskais rubato, piemēram, otrajā “che piu cercando io vo”, kas kopā ar grandiozo accelerando ir divreiz garāka nekā Pavaroti astoņdesmit gadus vēlāk. To pašu var teikt par (brīnišķīgi) garo ritardando “io la vedo”.

20. gadsimtā ieradās tirāns Toskanīni, kurš, aizbildinoties ar uzticību oriģināldarbam, sakārtoja dziedātāja rubato, kas līdz pat šai dienai izraisīja pretrunīgas diskusijas. Arijas otrajā daļā Nemorīno iedomājas, ka tur Adinu savās rokās un jūt viņas sirdsdarbību. Ieklausieties, kā Enriko Karūzo dzied šo fragmentu maigi un pēc tam ar brīnišķīgu crescendo uzmundrina “Cielo”, nezaudējot maigumu. Šīs ārijas noslēgumā, Kestinga vārdiem runājot, “dzirdama brīnišķīga balss veiklība; koloratūras ķēdes virknē notis savijas kā mirdzošas pērles. Ar pēdējo frāzi Karūzo iziet ārpus belkanta, neatstājot klasiskā “dziedāšanas uz elpas” tehnisko pamatu. Vārdu “si puo morir” viņš dzied nevis kā tenors di grazia, bet ar spēcīgu crescendo. Karūzo ļauj balsij uzbriest ļoti lēni, bet pēc tam pievieno ātru, bet dominējošu vibrato: pēkšņa ugunsgrēka uzliesmojums spēcīga vēja brāzmas rezultātā.”

Una furtiva lagrima (1) – Caruso

un interpretācija Lučāno Pavaroti

Una furtiva lagrima (2) – Pavarotti

Trešā versija, kuras autors ir Jonas Kaufmann

Una furtiva lagrima (3) – Placido Domingo

Un visbeidzot interpretācija ar Placido Domingo

Una furtiva lagrima (4) – Placido Domingo

Peter Lutz, opera-inside, tiešsaistes operas ceļvedis UNA FURTIVA LAGRIMA no operas L’elisir d’amore.