Operas tiešsaistes ceļvedis un Franča Lehāra operas “Smaidu zeme” sinopse

Mūzika, ko Lehārs mums piedāvā izrādē “Smaidu zeme” (“das Land des Lächelns”), ir satriecoša. Pats Lehārs par savu mūziku ir teicis, ka viņš vienmēr meklējis melodiju. Un kādu krāšņumu viņš mums piedāvā šajā darbā! Katrs no skaņdarbiem atklāj neatvairāmu šarmu un ir kļuvis par veiksmes stāstu.

 

 

 

Saturs

Synopse

I akts (Salona aina)

II akts (pils aina)

III darbība (Atvadu aina)

 

Reģistrācijas ieteikums

Rekomendācija ierakstam

 

Izceļamie notikumi

Immer nur lächeln und immer vergnügt

Bei einem Tee à deux

Von Apfelblüten einen Kranz

Wer hat die Liebe uns ins Herz gesenkt

Als Gott die Menschen erschuf .. meine Liebe, deine Liebe

Dein ist mein ganzes Herz (Tikai Tava ir mana sirds)

Zig, zig, zig… Du bist so lieb, so schön

Liebes Schwesterlein, sollst nicht traurig sein

 

 

 

 

Sinopse

 

 

 

 

 

DAS LAND DES LÄCHELNS Act I

 

25 gadus pēc “Jautrās atraitnes”

Lehārs visu mūžu pavadīja, meklējot panākumus. Pirmo reizi šie panākumi nāca ar “Jautro atraitni” 34 gadu vecumā. Dzīves laikā šis darbs kļuva par vienu no visvairāk atskaņotajiem darbiem visā operu un operešu repertuārā. Visu mūžu viņš meklēja māksliniecisku atzinību (tāpat kā Ofenbahs 60 gadus iepriekš…), ko viņam nepiešķīra daudzi tā sauktie eksperti. Ar darbu “Smaidu zeme”, ko viņš sarakstīja 1928. gadā 58 gadu vecumā, Lehārs centās padarīt operetes žanru mūsdienīgāku un tuvināt to operas žanram. “Smaidu zemes” sacerēšanas laikā Vīne vairs nav fin-de-siècle baudu alkstošā Donavas metropole, bet gan (pārlieku liela) mazas valsts galvaspilsēta, kas atrodas satricinātas desmitgades beigās. Līdz ar to “Smaidu zeme” vairs nav vieglprātīga Vīnes operete, bet gan darbs, kas pretendē izgaismot savu varoņu iekšējo dzīvi. Tā beidzas traģiski, jo meli par laimīgām beigām vairs neatbilda šim laikam. Dažas nedēļas pēc pirmizrādes Rietumu biznesa pasauli pāršalca Melnā piektdiena, kas aizsāka vēsturisko 1929. gada akciju tirgus sabrukumu. Vēsturiski interesanta ir paralēle ar citu izcilu opereti – Offenbaha “Hofmaņa sacerējumiem” (Les Contes d’Hoffmann). Arī viņš šo darbu rakstīja ekonomiskās depresijas laikā, kas neilgi pēc pirmizrādes izraisīja lielu biržas sabrukumu.

 

 

Operetes literatūras izcilība

Muzikāli Lehārs no operešu žanra attālinās par labo gabalu. Mēs atrodam dažus fragmentus, kas atgādina Štrausa “Salome”. Nota bene, Rihards Štrauss noraidītu šo apgalvojumu, jo viņš bija viens no tiem, kas nicinoši rādīja ar pirkstu uz operetes komponistu Lehāru.

Lehāra mūzika ir satriecoša. Pats Lehārs par savu mūziku ir teicis, ka viņš vienmēr meklējis melodiju. Un kādu krāšņumu viņš mums piedāvā šajā darbā! Katrs no skaņdarbiem atklāj neatvairāmu šarmu un ir kļuvis par veiksmes stāstu. Šad un tad ir skaņdarbi, kas labi iederētos arī operā. Pats Lehārs ir teicis: Lehars pats rakstīja: “Mūsdienu opera ir pārāk smaga pat pusizglītotam cilvēkam, mūsdienu numuru opera viņam ir pārāk viegla, pārāk sekla. Es gribu aizpildīt plaisu starp abām, manai operetei jābūt starpposmam starp operu un opereti.”

 

Šī darba panākumi bija tūlītēji. Ar Smaida zemi Lehāram izdevās atkārtot savas Jautrās atraitnes milzīgos panākumus. Kaut kas tāds netika dots daudziem viņa laika laikabiedriem (Leonkavallo, Maskanni, Cilea, Boito u. c.), kuri visu mūžu gaidīja, lai apstiprinātu savus jaunāko gadu panākumus.

 

 

Rihards Taubers un Džakomo Pučīni

Šajā operas portretā, protams, runāsim arī par Lehāra sadarbību ar tenoru Rihardu Tauberu. Tomēr Taubers nebija vienīgais nozīmīgais iedvesmas avots; arī Džakomo Pučīni “Madama Butterfly” uz Lehāru atstāja iespaidu. Lai gan Pučīni “Taurenītes” eksotika muzikāli bija daudz dziļāka nekā Lehāra nedaudz virspusējais orientālisms, abiem darbiem ir daudz paralēļu, piemēram, dažādu kultūru saplūšanas neveiksme, ko ataino attiecību drāma, kas galu galā cieš traģisku neveiksmi. Tomēr ar apmainītām dzimumu lomām un “smaidu zemi” ir jokojot nodēvēta par “Monsieur Butterfly”.

 

 

Librets – Franča Lehāra brūnā ēna

Stāsts par princi Sou-Šengu un buržuāzi Līzi nebija nekas jauns. Sižeta pamatā bija Lehāra operete “dzeltenā žakete” (Lehāra librets), ko viņš bez panākumiem bija iestudējis uz skatuves pirms 6 gadiem. Darbs bija pārāk izvērsts un ar teksta nepilnībām. Ludvigs Hercers un Fricis Lēners-Breda libretu un sižetu iztīrīja un uzrakstīja āķīgus tekstus. Muzikāli Lehārs pārņēma lielu daļu no iepriekšējā darba un pievienoja vēl dažus skaņdarbus.

Visi libreta autori bija ebreju izcelsmes, kuru libretu likteņi vēlākos nacisma gados beidzās traģiski. Īpaši sāpīgs bija Frica Lēnera-Bredas (Fritz Löhner-Breda) gals, kura darbi, ko viņš rakstīja koncentrācijas nometnēs Buhenvaldē un Aušvicā, vēlāk tika publicēti. Lehāra loma Trešajā reihā ir skumja. Taču šajā brīdī es atturēšos to iztirzāt.

 

Operete sākas ar skaistu operas melodiju potpourri.

Ouvertüre – Sandors

 

 

Elizabetes Švarckopfas interpretācija par Līzi

Sīnopse: Grāfa Lihtenfelsa viesistabā. Tiek svinēti grāfa meitas Līzes svētki. Viņa ir uzvarējusi jāšanas turnīrā.

Līzes loma, iespējams, vienmēr būs saistīta ar Elizabeti Švarckopfu. Ar 50. gados tapušo ierakstu, ko diriģēja Ackermann un producēja viņas vēlākais vīrs Legge, viņa noteica standartus.

Heut meine Herrn, war ein Tag … gerne wär ich verliebt

 

Sīnopse: Liza ir dzīvespriecīga sieviete.

Dzīvīgajā ¾ ritmā ar Vīnes šarmu Lisa dzied par mīlestību.

Elizabetes Švarckopfas (Elisabeth Schwarzkopf) Liza valdzina ar savu eleganci un muzikalitāti. Viņas balsij piemīt cēlsirdība un erotiska harizma.

Flirten, bisschen Flirten – Schwarzkopf

 

 

Parādās viņas bijušais draugs Augusts (saukts Gustls)

Sīnopse: Gustls parādās un atzīstas Līzai mīlestībā. Līza vairs neatbalsta jūtas. Tas, ka viņas jūtas pieder Ķīnas vēstniekam, paliek viņas noslēpums. Gustls ir vīlies, bet vēlas palikt labs draugs.

Līza ir sieviete ar pagātni, pretstatā Tauriņam viņa ir apņēmīga un pašpārliecināta sieviete.

Mēs atkal dzirdam Švarckopfu duetā ar Erihu Kuncu. Abi bija leģendārā Vīnes Mocarta ansambļa pārstāvji pēckara gados. Kuncs bija omulīgs un komisks Vīnes cilvēks par excellence, ar šarmu, humoru un, ja nepieciešams, ar tipiski Vīnei raksturīgo izsmieklu (“Schmäh”).

Es ist nicht das erste Mal – Schwarzkopf / Kunz

 

 

Riharda Taubera interpretācija par Sou-Cheng

Sīnopse: Pēc tam, kad viesi ir pametuši istabu, parādās princis. Viņš ir pārdomu pilnā noskaņojumā. Viņš ir iemīlējies Līzā. Taču viņš zina, ka šī saistība patiesībā ir neiespējama. Šīs sāpes viņu nomāc, bet viņa kultūras cilvēki slēpj savas skumjas aiz fasādes, tā vienmēr grib, lai cilvēki smaida.

Ar šo darbu Lehārs vēlējās tuvināt operetes žanru operai. Viņš vēlējās atkāpties no operetes kokgriezumiem līdzīgajām figūrām un pāriet pie izsmalcinātākām cilvēciskām būtnēm. Tādējādi liela daļa viņa mūzikas zīmē tēlu iekšējo pasauli. Par piemēru tam kalpo šis skaņdarbs, kurā redzams pārdomāts Sou-Chong.

Arī Sou-Čonga loma uz visiem laikiem būs saistīta ar kādu vārdu, viņa vārds ir Rihards Taubers. Par Riharda Taubera un Franča Lehāra māksliniecisko simbiozi lasīsim tālāk. Taubers pēc savas dabas bija operdziedātājs, taču redzēja, ka ar operetes darbiem viņš var sasniegt jaunu auditoriju. Šis pievēršanās no “smagās” mūziku uz vieglo mūziku un viņa izteiksmīgā uzņēmība (viņš veica vairāk nekā 700 ierakstu) kļuva par uzbrukuma objektu daudziem kritiķiem, kuri apsūdzēja viņu mākslas nodevībā. Tomēr visi ir vienisprātis, ka Taubers bija viens no izcilākajiem sava gadsimta liriskiem tenoriem. Šajā skaņdarbā jūs dzirdēsiet Taubera lielisko legato un izteiksmīgo balss vidējo reģistru.

Immer nur lächeln und immer vergnügt – Tauber

Elegants duets “Bei einem Tee à deux”

Sīnopse: Liza uzaicina princi uz tējas tasi. Abi bauda kopā pavadīto laiku un galanti flirtē viens ar otru.

Nikolajs Gedda un Elizabete dzied duetu brīnišķīgi liriski un eleganti.

Bei einem Tee à deux – Schwarzkopf / Gedda

Melanholija

Sīnopse: Kad Gustls viņus satrauc, Līza iziet no istabas. Gustls jautā princi Čou, kā Ķīnā tiek uzrunātas sievietes.

Nikolajs Gedda bija viens no tenoriem, kas spēja dziedāt pat visaugstākās notis. Šīs ārijas augstās daļas tiek dziedātas ar spožumu.

Von Apfelblüten einen Kranz – Gedda

 

Mēs dzirdam otru ierakstu ar Jozefu Šmitu. Viņš bija ļoti slavens tenors 20.-30. gados. Mazā auguma dēļ viņš nebija piemērots skatuvei, un kļuva pazīstams kā radio tenors. Viņš izcēlās ar augstu balsi un melanholisku tembru. Tas lieliski iederas šajā skaņdarbā.

Von Apfelblüten einen Kranz – Schmidt

 

 

Sou-Čonga atvadas

Sīnopse: Kņazs saņem vēstuli, kas liek viņam nekavējoties doties uz Ķīnu. Viņš ieņem svarīgu amatu valdībā. Kad Līza par to uzzina, viņa ir nomākta.

Ein Lied, es verfolgt mich Tag und Nacht – Schwarzkopf

 

Synopse: Princis arī ir nomākts. Viņš ir sapratis, ka neiederas rietumu pasaulē, bet viņam ir jāatstāj mīļotais cilvēks.

Es wird schon so sein – Gedda / Schwarzkopf

 

 

Sou-Chong un Lisa atzīstas mīlestībā

Sīnopse: Abi atzīst savas abpusējās jūtas un nolemj doties uz Ķīnu kopā

Šī aina tikpat labi varētu būt ņemta no operas. Tas vairs nav vieglnējas operetes fināls. Duets beidzas ar duetu skaistā unisono.

Mēs dzirdam šo fragmentu no Cīrihes operas iestudējuma.

Von Apfelblüten einen Kranz … ein Lied will ich von Seligkeiten singen – Beczala / Kleiter

 

 

 

DAS LAND DES LÄCHELNS II

 

 

 

Kultūru sadursme skar Līzi

Sīnopse: Pekinas prinča pils zālē. Princis tiks inaugurēts spoku ceremonijā.

Dzintīnes vuomen wu

Sīnopse: Lisa apzinās plaisu starp viņu kultūrām un ir nomākta. Sū-čongs cenšas viņu uzmundrināt un uzbur viņai mīlestību, kas viņus ir savedusi kopā.

Friča Vunderliha balss šajā duetā mirdz visskaistākajā gaismā. Tas ir svaigs un kaislīgs.

Wer hat die Liebe uns ins Herz gesenkt – Wunderlich / Fahberg

 

 

Sou Chongam jāprecas ar četrām mandžuārietēm

Sīnopse: Ģimenes galva Čangs pieprasa, lai princis saskaņā ar valsts likumiem apprecētu četras mandžuānietes, Līza tad būtu piektā sieva. Princis sāk apzināties situācijas bezcerīgumu. Tikmēr pilī ierodas Gustls. Viņš seko Līzai. Tur viņš satiek Sou-Chong māsu Mi.

Mi sūdzas par ķīniešu sieviešu diskrimināciju:

Adīšana, izšūšana, mazgāšana, ēdiena gatavošana.
Un tad atkal bērna gultā,
Jā, tas būtu jūsu ideāls

Var pieņemt, ka tā laika sociālā realitāte Vīnē neatšķīrās no tās, un Lehārs savai publikai tur spoguli.

Mi loma ir tipiska Sūbreta loma, kas prasa pārliecinošu augumu un elastīgu balsi.

Im Salon zur blauen Pagode – Rothenberger

 

Gustls iemīlas Mi

Sīnopse: Gustls uzreiz aizraujas ar Mi.

Lehārs abu tikšanās reizēm sarakstīja apburošu duetu, kas kļuva par āķīgu melodiju ar refrēnu “meine Liebe, deine Liebe” (“mana mīlestība, tava mīlestība”).

Ackermann ierakstā Erihs Kuncs Gustla lomā valdzina ar savu siltumu un šarmu, pat ja viņa balss ir mazliet smagnēja šai lomai. Gustla loma ir rakstīta bifotonoram, Erihs Kuncs bija baritons.

Als Gott die Menschen erschuf .. meine Liebe, deine Liebe

 

 

Liza atzīstas Gustlam savā nelaimē

Sīnopse: Kad viņš satiek Lisu, viņa atzīstas, ka ir nelaimīga svešumā un ka ir pilna ilgas pēc dzimtās Vīnes.

Kad Lisa ilgojas pēc Vīnes, protams, tiek citēts Vīnes valsis.

Alles vorbei … ich möchte wieder einmal die Heimat sehn – Hallstein

 

 

Taubera “Dein ist mein ganzes Herz” (“Tavējā ir tikai mana sirds)

Sīnopse: Princis atkal mēģina viņu mierināt un izsauc savu mīlestību.

Šī dziesma bija jau Lehāra iepriekšējā darbā “die gelbe Jacke”, taču gandrīz netika pamanīta. Pārtaisītajā “Smaidu zemē” šī dziesma kļuva par zelta numuru. Rihardam Tauberam par to noteikti jāpateicas. Taubers jau 20. gadsimta 20. gados bija sadarbojies ar Lehāru četrās operetēs, un dziesmas, kuras Lehārs pielāgoja Tauberam, parasti tika izceltas otrajā cēlienā un ieguva iesauku “Tauber Lieder”. Taubera dziesma “Dein ist mein ganzes Herz” ir vispazīstamākā no tām un viens no slavenākajiem tenora skaņdarbiem vispār.

Taubera un Lehāra mākslinieciskā sadarbība bija ļoti simbiotiska. 1920. gadā Rihards Taubers pirmo reizi dziedāja Lehāra operetes un uzreiz guva panākumus. Lehārs cieta no operetes žanra panīkuma. Kopā ar Tauberu viņš varēja sasniegt “Jautrās atraitnes” pirmos panākumus. Rihards Taubers savas dzīves laikā bija viena no lielākajām izklaides zvaigznēm, un šī ārija padarīja viņu par leģendu. Dziedot operetēs, viņam pavērās plašas vidusšķiras iespējas, un viņš kļuva populārs.

Lehārs bija pietiekami gudrs, lai, cieši sadarbojoties ar Rihardu Tauberu, pielāgotu Sū-šonga dziedātāja balsi. Lehārs spēja izcelt Taubera balss stiprās puses (skaisto vidējo reģistru, skaisto tumšo tembru) un apiet balss vājās puses (īpaši augšējās notis).

Dein ist mein ganzes Herz – Tauber

 

Pavaroti, bezgala lirisks un revanšistisks “Thine is all my heart” (“Tava ir visa mana sirds”). Papildu efektam Pavarotti, Domingo, Villazons un Co. reizēm nobeidz āriju ar augsto dūzi (des vietā).

Tu m’hai preso il cor – Pavarotti

 

 

 

 

DAS LAND DES LÄCHELNS Act III

[/av_head]

 

 

 

 

Liza pārtrauc sadarbību ar Sou-Chong

Sīnopse: Liza nevar pieņemt, ka ir piektā sieva. Princis cenšas viņai paskaidrot, ka laulības ir tikai formalitāte. Kad Čangs sāk kāzu ceremoniju, Līza paziņo, ka vēlas pamest Ķīnu. Briesmīgā strīdā Sou-čongs viņai pasaka, ka Ķīnā viņa ir tikai lieta un ka viņš valda pār viņu. Izsaucot riebumu, Līza paziņo, ka viss ir beidzies. Song ir dziļi aizskarts.

Skumjas skaņas ievada āķīgās melodijas reprizu.

Dein war mein ganzes Herz – Gedda

Mi un Gustla attiecības nav dzimušas zem labvēlīgas zvaigznes

Sīnopse: Mi ir iemīlējusies eiropieti.

Un atkal Lehāra duets, no kura valdzinājuma nav iespējams izvairīties.

Zig, zig, zig… Du bist so lieb, so schön – Kunz / Loose

 

 

Synopse: Bet pat Mi un Gustla jūtas nespēj pārvarēt plaisu starp kultūrām, un Mi nākas atzīt sev, ka viņas sapnis nepiepildīsies.

Wie rasch verwelkte doch das kleine Blümchen Glück – Schwarzkopf

Neveiksmīgā bēgšana

Sīnopse: Mi palīdz Gustlam un Līzai aizbēgt no pils, bet viņus noķer Sou-Čongs. Viņš saprot, ka nevar noturēt Līzi. Viņš ļauj eiropiešiem aiziet. Kopā ar māsu Mi viņi skumji vēro, kā Līza un Gustls pamet pili.

Šajā nostalģiskajā skaņdarbā mēs dzirdam zviedru Nikolaju Geddu. Gedda dzimtās valodas ir zviedru un krievu, bet viņa vācu valoda ir idiomātiska un bez akcenta, balss valdzina ar skaistu melodiskumu un lielisku frāzēšanu. Mēs dzirdam skaisto šī brīnišķīgā skaņdarba noslēgumu.

Liebes Schwesterlein, sollst nicht traurig sein – Gedda

 

 

Operetes DAS LAND DES LÄCHELNS ieraksta ieteikums

 

EMI ar Elisabeth Schwarzkopf, Nicolai Gedda, Erich Kunz un Emmy Loose diriģenta Otto Ackermann un Philharmonia orķestra un kora vadībā.

 

 

Peter Lutz, opera-inside, tiešsaistes operas ceļvedis par Franča Lehāra operu DAS LAND DES LÄCHELNS.

 

0 replies

Leave a Reply

Want to join the discussion?
Feel free to contribute!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *