Tiešsaistes operas ceļvedis un Čerubīni operas MEDEA sinopse
Neviena cita opera nav tik cieši saistīta ar kāda mākslinieka vārdu kā Čerubīni “Mēdeja”. Marijas Kalasas (Maria Callas) iemiesojums šajā antīkajā tēlā bija elementārs notikums, kas pagājušā gadsimta vidū izraisīja šīs operas renesansi, kuras spēks mūs valdzina vēl šodien.
Saturs
♪ Akts II
♪ Akts III
Svarīgākie notikumi
♪ Sinfonia
♪ O Amore, vieni a me! fa cessar questo duol
♪ Taci Giason … Dei tuoi figli la madre tu vedi
♪ Nemici senza cor, astuta mia rival Duets
♪ Solo un pianto con te versare Neris ārija
♪ Ah! Triste canto! In suon festoso
♪ Introduzione … Numi, venite a me
♪ Del fiero duol che il cor mi frange
♪ Finale
Rekomendācija ierakstīšanai
Premjera
Parīze, 1797
Librets
Galvenās lomas
Jāsons, argonautu vadonis (tenors) - Mēdeja, burve un Jāsona sieva (soprāns) - Kreons, Korintas ķēniņš (baritons) - Glauce, viņa meita (soprāns) - Neris, Mēdeijas kalps (kontraalts)
Ieraksta ieteikums
WARNER CLASSICS, Maria Callas, Fedora Barbieri, Džino Penno, Luisa Nače diriģē Leonards Bernšteins un Milānas Teatro alla Scala di Milano orķestris un koris.
Komentārs
Vēsture un librets
Savas komponista karjeras pirmo daļu Čerubīni pavadīja Itālijā, bet 1787. gadā, divdesmit septiņu gadu vecumā, pārcēlās uz pirmsrevolūcijas Parīzi. Ar Lodoisko, revolucionāru glābšanas operu, viņš 1791. gadā guva vērā ņemamus panākumus.
Čerubīni iepazinās ar mūzikas kritiķi Fransuā Benuā Hofmanu, kurš vēlējās tuvināt franču operu runas teātra mākslai, izmantojot antīko materiālu. To darot, viņš iebāza atvērtas durvis, jo Čerubīni bija dedzīgs Glika reformu operas atbalstītājs. Hofmans par literāro pamatu izvēlējās Eiripīda “Mēdeju” un galveno varoni zīmēja ar antīku spēku, līdzvērtīgi runātā teātra galvenajām lomām. Hofmans Eiripīda stāstu lielā mērā koncentrēja uz Mēdeijas raksturu un prasmīgi izgaismoja galvenās varones dvēseles stāvokļus un mahinācijas.
Mēdejas loma
Sakarā ar Mēdeijas lomas dominanci Hofmans un Čerubīni iepazīstina mūs ar burves personību ar milzīgu nokrāsu bagātību. Mēs atrodam ne tikai atriebīgo Mēdeju, bet arī maigo māti, mīlošo sievieti un glaimojošo manipulatori. Tas no dziedātājas prasa ne tikai “ļoti dramatiska soprāna” vokālo apjomu un izturību, bet arī spēju radīt lirisku skanējumu un augstu deklamatora meistarību. Čerubīni zināja par dziedātājas Džūlijas Scio spējām, un, komponējot viņš varēja izmantot visas viņas spējas.
Operas pirmizrāde un atskaņojums
Operu labi uzņēma Parīzes publika Théâtre Feydeau, taču tā izplatījās ļoti lēni. 1802. gadā Čerubīni personīgi pārraudzīja Vīnes izrādes norisi un izmantoja iespēju veikt samazinājumus, jo Parīzē bija izskanējusi kritika par tās garumu un muzikālajiem atkārtojumiem. Tomēr “Medée” neatrada ceļu 19. gadsimta repertuārā. Pat Itālijā tā pirmo reizi tika atskaņota tikai 1907. gadā, un tikai vāciski runājošajās valstīs tā guva zināmu popularitāti. Tā palika “ekspertu” opera, kuru slavēja Brāmss, Šūmanis un Bēthovens, bet plašākai publikai tā bija noraidoša. Bija vajadzīgs izcils mākslinieks, lai darbs atkal nonāktu teātru uzmanības centrā.
Mārijas Kalasas Mēdeja
1953. gadā Marija Kalasa pirmo reizi dziedāja “Mēdeju” Florencē. Atsaucība bija tik iespaidīga, ka Milānas Skala nolēma īsā laikā mainīt savu programmu un izrādīt saviem skatītājiem iestudējumu ar grieķu izcelsmes amerikāņu dziedātāju. Tā kā Florences iestudējuma diriģents Vitorio Gui nebija pieejams, Callasa Milānas operas direktoram ieteica jauno amerikāni Leonardu Bernsteinu, kuru viņa dzirdēja diriģējam pa radio. Pārējais ir leģenda – Callasa un Bernšteins apbūra Milānas publiku ar kaislīgu Mēdeju. Savas karjeras laikā Callasa dziedāja “Mēdeju” vairāk nekā trīsdesmit izrādēs, un ir seši ieraksti (visi itāļu valodā), lielākā daļa no tiem dzīvajā izpildījumā (pirmais Florencē tika ierakstīts tikai ar vienu mikrofonu!) Līdz ar Callasu “Mēdeja” pēkšņi nonāca repertuārā, un ar Leoniju Rysanku, Magdu Olivero, Šērliju Veretu, Leilu Genceri, Eilenu Farelu un Gvinetu Džounsu sekoja daudz dažādu dziedātāju. Taču tā joprojām bija Kallas opera, kuras trīs nozīmīgākie ieraksti (Bernšteins/Scala, Rescigno/Dallas, Serafina/Scala) nenoliedzami troni gāž diskogrāfijas debesīs.
Darba dažādās versijas
Tā kā Čerubīni un Hofmans “Medeju” rakstīja “Opéra comique” žanram, starp muzikālajiem skaņdarbiem viņi uzrakstīja obligātos runājošos dialogus. Vācu komponists un diriģents Francs Lahners 1855. gadā sagatavoja vācu versiju, kurai viņš pats uzrakstīja rečitatīvus. Šī Lahnera versija tika pārtulkota itāļu pirmizrādei 1909. gadā un kalpoja arī par pamatu Callas / Gui 1953. gada versijai. Vēlāk lielākā daļa iestudējumu tika balstīti uz šo versiju, lai gan ar dažādiem saīsinājumiem. Jau kādu laiku atkal dzirdama oriģinālversija franču valodā ar dialogiem. Operas ceļvedī mēs galvenokārt balstāmies uz itāļu versiju, jo svarīga ir Callas interpretācija.
MEDEA I cēliens
Pēckara vēsture: Džeisons kopā ar argonautiem bija aizpeldējis uz Kolhīdu, lai nozagtu Zelta rūnu. Tur viņš apprecējās ar burvi Mēdeju, kura mīlestības dēļ pret Jāsonu nodeva savu ģimeni un palīdzēja viņiem iegūt Zelta rūnu. Pāris aizbēga uz Korintu, un Mēdeja dzemdēja divus bērnus. Viņi desmit gadus dzīvoja ķēniņa Kreona galmā. Tur Jāsons iemīlējās ķēniņa meitā Glauce. Viņš atteicās no Mēdejas. Tagad viņš plāno apprecēt Kreona meitu un paturēt bērnus.
Synopse: Kreona karaļa pilī.
Mēs dzirdam uvertīras galveno tēmu pašā sākumā, tā ir kaislīga, vērienīga tēma, kas atspoguļo Mēdeijas garīgo drāmu. Sonātiski tai seko liriska sekundārā tēma, kas atklāj Mēdeijas iekšējo cīņu starp atriebību un (mātes) mīlestību un tiek plaši attīstīta vidusdaļā. Fināls atkal pieder galvenajai tēmai, tādējādi paredzot operas traģisko iznākumu.
Sinfonija – Bellugi
Synopse: Glauces draudzenes ir gaidās uz gaidāmajām kāzām ar Džeisonu. Glauces noskaņojums ir aptumšots, viņa baidās no Mēdeijas atriebības.
Che? Quando già corona Amor i vostri sospir / Quoi! Lorsque Tout S’empresse – Serafin
Glauza priekšnojauta
Synopse: Viņu moka ļaunas priekšnojautas un viņa cer, ka Mēdeja ir zaudējusi Džeisona burvestību.
Ar šo āriju Čerubīni parāda maigo un neaizsargāto Glaucu kā Mēdeijas pretstatu. Brīnišķīgā dialogā ar flautas solo flautu Glauce dzied par savu laimi ar virtuozām koloratūrām.
Arija prasa noteiktību augstumos un augstu koloratūras meistarību. Mēs dzirdam Lūsiju Popu, kuras zelta balss padara šo āriju par brīnišķīgu piedzīvojumu.
O Amore, vieni a me! fa cessar questo duol / Hymen! Viens Dissiper Une Vaine Frayeur – Popp
Synopse: Kad viņa satiek tēvu lielajā zālē, viņa stāsta viņam par savām bailēm par Džeisona bērniem, bet karalis sola aizsargāt viņu dzīvības. Džeisons parādās un paziņo par argonautu godināšanu. Viņi dodas gājienā un dāvina karalim kuģa “Argos” kopiju un kā līgavas dāvanu Zelta rūnu.
O bella Glauce, il grande Giason / Belle Dircé
Džeisons apsolās aizsargāt Glaucu
Synopse: Bet Glauce neatrod mieru, viņa baidās no Mēdeijas maģijas un viltības. Džeisons cenšas viņu nomierināt un zvēr, ka aizsargās viņu.
Mēs dzirdam Džona Vikersa sulīgo balsi, iespējams, labāko Džeisonu diskogrāfijā. Ieraksts ir no slavenās Dalasas izrādes ar Mariju Kalasu.
Or che più non vedrò … Vien, Imen / Eloigné Pour Jamais – Vickers
Synopse: Arī viņas tēvs viņai sola, ka dievi viņus atbalstīs.
Cherubini sacer svinīgu āriju Kreonam, kura balsi ieskauj silti alta arpedžiji. Koris ekstātiski slavē Himenu un Amoru, dziedāšanai pievienojas arī Jāsons un Dirke.
Pronube dive, dei custodi / Dieux Et Déesses Tutélaires – Modesti
Medeja parādās
Synopse: Kareivis paziņo par sievietes ierašanos. Kad viņa ienāk un atklājas kā Mēdeja, argonauti bailēs bēg no istabas. Mēdeja pieprasa atgriezt Jāsonu, bet Kreons draud viņu arestēt. Mēdeja nav iebiedēta un atklāti draud viņam ar atriebību viņa meitai.
Pēc viesa paziņojuma noskaņojums pēkšņi mainās. Nervozitātes stīgas iezīmē saspringtu noskaņu. Traģēdija sāk savu sākumu.
Signors! Ferma una donna – Rysanek
Synopse: Savukārt Kreons nākamajā dienā piedraud, ka viņu nogalinās, un atstāj zāli kopā ar Glauci.
Qui tremar devi tu, donna rea, empia maga! / C’est À Vous De Trembler – Modesti
Medesas lūgšana
Sīnopse: Džeisons un Mēdeja paliek vieni. Mēdeja atgādina viņam par viņu mīlestību, upurēšanos un kopīgajiem bērniem un lūdz viņu atgriezties pie viņas.
Callas par šo āriju teica, ka tā ir slepkavnieciska. Ārija nepārtraukti paliek augstākajā tesitūrā, un dziedātājai ir jāapgūst visgrūtākās artikulācijas galējos reģistros.
Ir elpu aizraujoši dzirdēt Marijas Callas balsī lūgšanu, nicinājumu un sentimentu. Stāsta, ka šajā ierakstā no Milānas La Scala viņa saņēmusi desmit minūšu aplausus pēc arijas atskaņojuma.
Taci Giason … Dei tuoi figli la madre tu vedi / Vous Voyez De Vos Fils
Mēs dzirdam otru interpretāciju Ritas Gorras izpildījumā, kurai bija milzīga dramatiskā balss.
Dei tuoi figli la madre tu vedi / Vous Voyez De Vos Fils – Gorr
Jāsona un Mēdeijas ekstatiskā sadursme
Synopse: Taču Džeisons tos noraida. Mēdeja nolād viņa savienību ar Glauci un pareģo, ka laulība nekad netiks noslēgta, pēc kā Jāsons izdzen viņu no pils.
Šajā duetā Mēdeja parādās kā vokālās vardarbības figūra, kāda līdz Čerubīni mūzikas teātrī nekad nav parādīta. Tas parāda komponistu, kurš jau paredzēja Verdi dramatiskos, iekšējas kaislības pilnus duetus. Emocijas burtiski uzvirmo līdz baltam karstumam, ko virmo nikns orķestris.
Marija Kalasa (Maria Callas) un Džīno Penno (Gino Penno) maģiski notur šī dueta spriedzi, kas ilgst vairāk nekā septiņas minūtes. Leonards Bernšteins no diriģenta pults ieskandina stīgas nervozā, pārkarsušā noskaņā, kas kongeniāli pavada abu dziedātāju ekstāzi.
Nemici senza cor, astuta mia rival / Perfides Ennemis – Callas / Penno
MEDEA II akts
Synopse: Kreona pilī. Medeja parādās uz kāpnēm.
Līdzīgi kā Vāgners sešdesmit gadus vēlāk “Valkīrijā”, arī Čerubīni sāk cēlienu ar nervozi mirdzošām stīgām, kas vēsta par gaidāmo drāmu.
Introdukcija – Bernšteins
Kreons piešķir kavēšanos uz vienu dienu
Synopse: Kalps Neris brīdina viņu, ka ļaudis pieprasa viņas nāvi, un iesaka pamest salu. Taču Mēdeja vēlas palikt, viņa nevēlas aizbraukt bez saviem bērniem. Ar riebumu viņa ir uzzinājusi, ka galminieki māca bērniem ienīst savu māti, un viņa zvēr, ka Dirkē mirs Džeisona acu priekšā. Kreons viņai pievienojas un pēdējo reizi pieprasa, lai Mēdeja pamet salu. Mēdeja lūdz viņu dot viņai patvērumu, lai viņa varētu vismaz reizēm redzēt savus bērnus, bet Kreons paliek nelokāms. Mēdeja lūdz vēl vienu atelpas dienu, tad viņa pametīs valsti. Kreons nojauš, ka tā ir viltība, tomēr viņš apmierina Mēdeijas lūgumu un kopā ar sargiem atstāj vietu.
Date almen per pietà! / Du Moins À Médée Accordez Un Asyle – Modesti / Callas
Nerisas ārija
Synopse: Neris ir līdzjūtības pilns par Mēdeijas likteni un sola uzticīgi sekot viņai, lai kur viņa dotos.
Fagota solo pavadījumā Neris dzied lirisku āriju, kas ir operas atpūtas punkts.
Solo un pianto con te versare / Ah! Nos Peines Seront Communes – Berganza
Jasons pamet Medeju uz visiem laikiem
Sinopse: Medeja plāno izmantot atlikušo dienu, lai atriebtos, un lūdz Nerisai izsaukt Džeisonu. Kad Džeisons ierodas pie Mēdeijas, viņa lūdz, lai viņš ļauj viņai ņemt bērnus. Taču Džeisons atsakās. Kad Mēdeja atzīst viņa patieso mīlestību pret bērniem, viņa nolemj īstenot savu plānu. Viņa sūdzas, ka nekad vairs nevarēs redzēt savus bērnus, un Džeisons ļauj viņai atkal redzēt bērnus un atvadīties no viņiem. Ar rūgtumu Mēdejai nākas vērot, kā Džeisons viņu pamet uz visiem laikiem.
Vēl viens Džeisona un Mēdeijas duets. Šoreiz mēs dzirdam mātes un sievas lūgšanas.
Figli miei, miei tesor / Chers Enfants – Callas / Penno
Medea plāns
Sīnopse: Mēdeja lūdz Neri atvest bērnus un kā pazemības žestu uzdāvināt Glaucei rotaslietas un plīvuru. Neris nezina, ka plīvurs ir piesūcināts ar indi. No iekšpuses atskan kāzu ceremonijas mūzika, un Mēdejai, ko pārņem atriebības gars, jāgaida sava atriebības stunda, .
Cherubini radīja ārkārtīgi dramatisku teatrālu efektu ar kāzu ceremoniju, kas vienlaikus dzirdama baznīcas iekšienē. Šīs ainas beigās Mēdeju pārņem emocijas un viņa no visas sirds kliedz savas atriebības jūtas.
Ah! Triste canto! In suon festoso – Callas
MEDEA III akts
Vētra plosās Medejā
Rīkojums: Medeja stāv uz kalna tempļa priekšā. Kustās vētra. Neris pavada Kreonu un bērnus uz templi. Rokā viņa nes Mēdeijas rotaslietas un šalli. Mēdeja tuvojas templim. Viņas mati ir sapinušies, un rokā viņa tur dunci. Viņa ir nolēmusi nogalināt savus bērnus, lai atriebtos Jāsonam.
Čerubīni meistarīgi izdodas vēlreiz palielināt dramatismu. Ar trīs minūtes garu orķestra prelūdiju mēs izdzīvojam Mēdejas iekšējo drāmu. Tālāk sekojošais aicinājums dieviem palīdzēt viņai atriebties ir ar briesmīgu spēku.
Introduzione … Numi, venite a me / Dieux, Qui M’avez Prêté Vos Secours – Callas
Neris atved Medejas bērnus
Synopse: Medeja redz Neris, kas nāk ar bērniem aiz rokas un ziņo, ka Glauce pateicās viņai par dāvanām. Kamēr viņa tur bērnus priekšā, Mēdeja paķer dunci. Taču mātes jūtu pārņemta, viņa nepaspēj viņus nogalināt.
2018. gadā Soņa Jončeva debitēja Medejas lomā, par kuru tika saņemtas izcilas atsauksmes.
Del fiero duol che il cor mi frange / Du Trouble Affreux Qui Me Dévore – Yoncheva
Fināls slavenā Dalasas ieraksta versijā
Sīnopse: Kad Neris uzzina par saindēto plīvuru, viņa lūdz Mēdeju saudzēt bērnus, jo viņas atriebība ir pabeigta. Neris ātri ieved bērnus templī un aizver vārtus. Medejā turpina plosīties vētra, viņa apņēmīgi paķer dunci un steidzas uz templi. Pēkšņi no baznīcas atskan troksnis. Dzirdamas Jāsona vaimanas par Glauces nāvi. Arī Kreons mirst, pieskaras plīvuram. Kamēr ļaudis pieprasa Medejas nāvi, Jāsons steidzas ārā meklēt bērnus. Tad Mēdeja iznāk no tempļa ar Erīniju pie sāniem. Ar asinīm uz rokām viņa saka, ka Jāsona nodevība ir atriebta. Viņa nogalina sevi ar dunci, un templis aizdegas liesmās.
Šīs operas finālu mēs dzirdam leģendārajā Dalasas ierakstā, kuram ir anekdotisks fons. Kalasas viesošanās laikā Dalasā viņa risināja sarunas ar Ņujorkas Metropolitēna operas direktoru Rūdolfu Bingu. Viņš vēlējās viņu piesaistīt 26 izrādēm trijās operās. Viņa izvairījās no prasīgā grafika un atteicās no piedāvājuma. 1958. gada 6. novembrī Bings telegrafēja Kalasai, lai viņa atceļ līgumu. Bings ļaunprātīgi paziņoja presei, ka Metropolitēna opera priecājas atbrīvoties gan no Kalasas, gan no viņas teatrālās pozas. Šī telegramma varēja izbeigt viņas karjeru. Tajā neaizmirstamajā 6. novembra vakara izrādē viņa pārvarēja dusmas un naidu par Binga atteikumu ar elpu aizraujošu emociju gammu, un Dalasa bija lieciniece īstas mākslinieces atraisītai uzstāšanās reizei, kas kļuva par vienu no lielākajiem operas diskogrāfijas ierakstiem.
Fināls – Callasa un citi
Rekonstrukcijas ieteikums
WARNER CLASSICS, Maria Callas, Fedora Barbieri, Džino Penno, Luisa Nache Leonarda Bernsteina vadībā un Milānas Teatro alla Scala di Milano orķestris un koris.
Peter Lutz, opera-inside, operas tiešsaistes operas ceļvedis par Luidži Čerubīni “MEDĒJU”.
Leave a Reply
Want to join the discussion?Feel free to contribute!