Hendeļa operas RINALDO tiešsaistes operas ceļvedis un konspekts
Rinaldo ir Hendeļa opera ar vislielāko hitu skaitu un skaistu āriju un skatuves efektu uguņošanu. Neticami, ka šī opera 200 gadus bija aizmigusi kā Miega skaistule.
Saturs
♪ Akts II
♪ Akts III
Svarīgākie notikumi
♪ Or la tromba in suon festante
Rekomendācija ierakstam
Premjera
Londona, 1712
Librets
Galvenās lomas
Gofredo, krustnešu vadonis (alts)- Rinaldo, Gofredo komandieris (soprāns) - Almirēna, Goffredo meita un Rinalda mīļākā (soprāns) - Eustazio, krustnešu virsnieks (alts) - Argante, aplenktās Jeruzalemes pilsētas vadonis (bass) - Armida, burve un Argantes sieva (soprāns).
Ieraksta ieteikums
WARNER BROTHERS ar Šerilu Studeru, Ričardu Līču, Tomasu Hampsonu un Hosē van Dāmu diriģenta Mišela Plassona vadībā un Tulūzas Kapitolija orķestri un Francijas armijas kori.
Handela ierašanās Londonā un iepazīšanās ar Āronu Hilu
Ar operu “Agrippina” Hendelis 1709. gadā 24 gadu vecumā svinēja savus līdz šim lielākos panākumus, vainagojot un noslēdzot trīs gadu Itālijas mācekļa gaitas un ceļojumus. Pēc triumfālās izrādes Venēcijā viņa vārds kļuva zināms visā Eiropā, un viņš kļuva ļoti pieprasīts. Romas kardināls Pamfīlijs viņu nosauca par “jauno Orfeju”. Tāpēc viņa atgriešanās Vācijā bija tikai īsa pietura, viņa galamērķis bija Anglijas metropole.
Kad 1711. gada novembrī viņš ieradās Londonā, viņš iepazinās ar Āronu Hilu, tikai 24 gadus veco Karalienes teātra Haimarktā direktoru, kurš kā īrnieks un impresārijs vēlējās būt pirmais, kas Londonā ievedīs itāļu operu. Uzzinājis, ka Londonā ieradies Hendelis, viņš ierosināja saksofonam kopīgu projektu – ar vērienu Londonā nodibināt itāļu operu. Hendelis bija sajūsmā, un Hils īsā laikā sagatavoja Rinalda libretu.
Librets
Par pamatu Hils ņēma Torkato Taso darbu “La Gerusalemme liberata” (“Atbrīvotā Jeruzāleme”), paplašināja sižetu, iekļaujot tajā Almirēnu, un sagatavoja darba skici. Pats izstrādājot sižetu, viņam kā atjautīgam dramaturgam bija iespēja iestrādāt sižetā “vēlamos īpašos efektus” (sk. tālāk sadaļā par pirmizrādi). Novembrī viņš pasūtīja itāļu teātra dzejniekam Džakomo Rossi uzrakstīt libretu, ko pabeidza jau pēc dažām nedēļām. Librets, iespējams, bija nedaudz cietis no tā, ka tika rakstīts pārāk īsā laikā (sižets ir mazliet juceklīgs un sajaukts), taču tas aizdedzināja ģēnija dzirksti un iedvesmoja Hendeli ar skaistajām ainām.
Mūzikas kompozīcija
Hendelis darbu sāka decembrī. Pirmā izrāde bija paredzēta februārī, tāpēc laika skaņdarba sacerēšanai nebija daudz. Hendelis darīja to, kas tajā laikā bija ierasts: viņš paņēma daudzas tēmas no savu agrāko darbu fragmentiem un pārrakstīja tās. Tiek lēsts, ka viņš pārstrādāja aptuveni 14 skaņdarbus; Dīns un Knaps (“Handel Operas, 1704-1726”) pat nosauca Rinaldo par “Hendeļa itāļu perioda labāko darbu antoloģiju”. Patiešām, Rinaldo “hitu” kolekcija ir fantastiska: “Vo’ far guerra”, “Cara sposa”, “Augelletti, che cantate” un “Lascia ch’io pianga” ir mūzikas delikateses šī vārda labākajā nozīmē. Trīs no šiem četriem skaņdarbiem pieder pie Hendeļa specialitātes, labākā muzikālā ieroča cīņā par publikas labvēlību – lamenta (vairāk lasiet sadaļā par “cara sposa”). Savu slavenāko lamentu Hendelis uzrakstīja Serse pēc vairākiem gadiem, savu slaveno “Ombra mai fu”.
Tādējādi Hendelis pārstrādāja vairāk nekā pusi melodisko ideju, viņam nācās pārrakstīt rečitatīvus, tomēr ar izbrīnu jāatzīst, ka viņš operu pabeidza neticamajās 14 dienās.
Opera seria
Mūzika un librets atbilst operas seria konvencijām. Varoņi atbilst klasiskajiem tēlu tipiem (2 pāri, varenais valdnieks, nodevējs), un sižetam ir cēls raksturs. Mūzika atbilst canto fiorito konvencijām, kur virtuozi varēja parādīt savas prasmes un improvizācijas mākslu da capo ārijās. Kā mūzikas harmonisko pamatu viņš izmantoja basso continuo (Wikipedia: Basso continuo veido zemākā instrumentālā partija (basa līnija) saistībā ar akordiem, kas atbilst melodijai un mūzikas secībai), ko viņš bagātīgi apveltīja ar lautas, klavesīna un čella instrumentiem. Visbiežāk izmantotā forma bija da capo ārija.
Pirmizrāde
Hils vēlējās šo operu ar vērienu izrādīt Londonā. Šim nolūkam viņš izmantoja spožo Haimarkta teātra skatuves tehniku, lai parādītu uguni elpojošus pūķus, lidojošas mašīnas un melnus mākoņus. Tika izmantoti desmitiem dzīvu zvirbuļu, kas izraisīja sajūsmu skatītāju vidū.
Hils nebija skops arī ar aktieriem. Visu teātra komandu veidoja itāļi, tostarp vadošie kastrāti Nikolīni (dziedāja Rinaldo) un Valentīni (Eustazio lomā).
Rinaldo uzreiz guva panākumus, un pirmajā sezonā tika izrādīts 13 reizes. Vēlāk tā kļuva par visbiežāk iestudēto Hendeļa operu. Pēc divdesmit gadiem tā tika spēlēta pēdējo reizi, un tad uz 200 gadiem pazuda no repertuāra, līdz 1954. gadā to atklāja no jauna.
Rinalda versijas
Oficiāli ir divas Rinaldo versijas (otrā no 1731. gada) un neskaitāmas variācijas, jo Hendelis pielāgoja partijas dziedātāju spējām atkarībā no instrumentācijas.
RINALDO I likums
Sīnopse: Jeruzālemi ir aplenkuši krustneši. Kristiešu nometnē ir viņu vadonis Gofredo, viņa meita Almirena un komandieris Rinaldo.
Jau uvertīrā dzirdams Hendeļa orķestra skanējums, kas tā laika apstākļiem bija ārkārtīgi bagātīgs. Tā ir franču uvertīra ar lēnu sākumu un fugas daļu ātrā tempā, abas daļas atkārtojas.
Mēs klausāmies Hogvuda 1998. gada ierakstu. Hogvuds bija Senās mūzikas akadēmijas dibinātājs, kas no 20. gadsimta 70. gadiem vēlējās piedāvāt autentisku klausīšanās pieredzi ar mūsdienu instrumentiem. Viņa stils bija saistošs un tiešs, stīgu partijās apzināti tika saglabāts maz vibrato (ko dažkārt daži uzskatīja par pārāk sausu).
Overture – Hogvuds
Synopse: Gofredo mudina savu komandieri Rinaldo sākt Jeruzalemes šturmēšanu, kas vainagos krusta karu.
Hendelis uzrakstīja vērienīgu Da Capo āriju (ātri, lēni, ātri).
Mēs klausāmies Deividu Danielu, kontrtenoru, kurš ar šo izpildījumu Hogvuda ierakstā izraisīja sensāciju.
Delle nostre fatiche … Sovra balze scoscesi e pungenti
Synopse: Goffredo apsola Rinaldo kā atlīdzību savas meitas Almirenas roku. Almirēna ar prieku gaida kāzas ar komandieri un mudina viņu cīnīties.
Aizkustinoša ārija ar daudziem toņu lēcieniem un ornamentiem. Arijas otrajā daļā dzirdams skaists dialogs starp oboju un balsi.
Combatti da forte, che fermo il mio sen – Persson
Synopse: Rinaldo ir gatavs sākt cīņu, trumpis paziņo par Jeruzalemes sūtni, kurš vēlas sarunu starp Jeruzalemes monarhu un Gofredo. Gofredo piekrīt, bet Eustazio vēlas, lai viņi meklē cīņu jau tagad.
Skaista basso continuo trio pavadījumā Eustazio dzied dziedātās koloratūras.
Šo skaņdarbu var dzirdēt no kontrtenora Kristofa Dūmo.
Sulla ruota di fortuna – Dumaux
Argantijas izskats
Sinopse: parādās Argante, Jeruzalemes valdnieks.
Ar fanfāru un perkusiju mūziku un tutti orķestri, Argante parādās pompozs.
Mēs dzirdam šo skaņdarbu Samuela Remija interpretācijā. Slavenajam basam bija lieliska koloratūras tehnika.
Sibillar gli angui d’Aletto – Ramey
Synopse: Viņš pieprasa 3 dienu pamieru, ko pārliecinātais Goffredo viņam dāsni piešķir.
No, no, che quest’alma – Geno
Synopse: Argante vēlas iegūt laiku, lai kopā ar sievu, burvi Armidu, izstrādātu plānu, kā mainīt kara likteni par labu viņiem.
Šajā ārijā mēs dzirdam Luku Pisaroni. Viņš ilgu laiku dziedāja Hendeli, bet šo tēmu atstāja, jo “baroka laikmetā vienmēr ir jādzied viegli un augstu”. Pisaroni ir spēcīga balss, un viņš mīl dziedāt Mocarta lomas, viņa parādes loma ir Figaro.
Vieni o cara, a consolarmi – Pisaroni
Ammida spožais izskats
Sinopse: Armida parādās uz karietes, kas peld gaisā, un to velk divi uguns elpojoši pūķi, kuriem no mutēm plūst dūmi.
Armida parādās dramatiskas mūzikas pavadījumā.
Furie terribili!
Synopse: Argante vēlas no viņas uzzināt, kā viņi var mainīt notikumu gaitu. Armida saskata viņu vienīgo iespēju, ja viņiem izdosies likvidēt Rinaldu. Bez viņa cīņas mākslas kristiešiem neizdosies ieņemt Jeruzalemi.
Armida dzied savu plānu ar iespaidīgām koloratūrām un obojas pavadījumā.
Molto voglio, molto spero, Nulla devo dubitar
Lielā putna aina
Sīnopse: Almirena sēž krustnešu nometnes voljērā un ar nepacietību gaida, kad varēs uzņemt Rinaldo savās rokās.
Mēs dzirdam garu ievadu ar putnu dziedājumu, ko atdarina skaņu ierakstītāji. Sāk skanēt Almirenas soprāns, un abas balsis imitē viena otru. Ar šo ainu Ārons Hils pārsteidza publiku: viņš uz skatuves izcēla dzīvus zvirbuļus. Simtiem zvirbuļu uzlidoja skatuves debesīs un pavadīja dziedātāju ar savu dziedājumu. diemžēl zvirbuļus bija grūti savākt, un apmeklētājiem tika ieteikts priekšnesumu laikā nēsāt galvassegas.
Džoisa di Donato, amerikāņu mecosoprāns (“jankīšu dīva”), dzied lielo belkanta un agrāko laikmetu traģiskās lomas. Koloratūrsoprāna žanrā viņa ienes dvēseles sāpes, nešķietot pārspīlēta.
Augelletti, che cantate – Di Donato
Synopse: Rinaldo parādās, un abi nevar sagaidīt kāzas.
Skaists, atmosfērisks duets.
Scherzano sul tuo volto – Bartoli / Daniels
Slavenā ārija “Cara sposa”
Synopse: Armida parādās un vēlas nolaupīt Almirenu. Rinaldo izvelk zobenu. Taču no melna mākoņa parādās briesmoņi un aizpeld kopā ar abām sievietēm. Vientuļais Rinaldo nožēlo mīļotās zaudējumu.
Hendelis par šo āriju teica, ka tā, iespējams, ir skaistākā no viņa sacerētajām ārijām. Tā ir viena no viņa lieliskajām ārijām kastrātiem, ko viņš rakstīja šiem dziedāšanas virtuoziem ar garu elpu.
Pēc hromatiskā stīgu ievada balss sākas ar lielisku Messa di voce (“balss skaļuma uzbriešana un samazināšanās noturīgā toņa laikā, ideālā gadījumā no pianissimo līdz fortissimo un otrādi, nemainot augstumu un citus aspektus, piemēram, intonāciju un vibrato. Baroka laika kastrāti, kas parasti bija ļoti spēcīgi būvēti, tādējādi varēja demonstrēt savu kontrolēto spēku un plaušu apjomu”. (Wikipedia). Tālāk minētās notis ir jādzied ar vislielāko legato un hromatiskām toņu maiņām, lai radītu mirkļa pustoņu. Tam seko atkārtots “dove sei”. Hendeļa lamentācijas ir viena no viņa lielākajām specialitātēm. Svarīgs stilistiskais elements šajās lamentācijās bija šie nopūtas motīvi. Hromatiskas toņu sekvences, mirstoši toņi un rezignētas pauzes rada izmisuma noskaņu.
Mēs pirmo reizi dzirdam šo āriju slavenā amerikāņu kontrtenora Deivida Danielsa interpretācijā. Viņš dziedāja Rinaldo Hogvuda sensacionālajā ierakstā ar Sesīliju Bartoli galvenajā lomā. Viņa balss aizkustina ar dabiskumu un bagātību.
Cara sposa (1) – Danielss
Mēs dzirdam ariju arī Andreasa Šolla, vēl vienas kontrtenora skatuves zvaigznes izpildījumā. Viņa balss ir nedaudz vīrišķīgāka nekā Danielsam. Interpretācija šķiet vēl dvēseliskāka, kas daļēji skaidrojams ar daudz lēnāku tempu.
Cara sposa (2) – Šols
Bravūrīga arija kastrātam
Synopse: Goffredo un Eustazio tuvojas un dzird no satriektā Rinalda, kas tikko noticis. Eustazio iesaka Rinaldo meklēt noslēpumainu vīru, kurš lasa zvaigznēs. Viņš dzīvo mežā un var dot padomu, kā atgūt Almirēnu. Rinaldo ir gatavs atrast burvi.
Ārija “Venti, turbini, prestate” ir viena no Hendeļa bravūrīgajām ārijām, kas komponēta, lai izceltu Nikolīni balsi.
Šoreiz mēs dzirdam šo āriju mecosoprāna interpretācijā. Tā ir amerikāniete Vivica Genaux, kura dziedāja titullomu Renē Jēkaba ierakstā.
Venti turbini – Genaux
RINALDO II darbība
Krāšņā, mierīgā jūras atmosfēra
Sīnopse: Goffredo, Eustazio un Rinaldo dodas ceļojumā. Pēc brauciena ar laivu viņi izkāpj krastā kādā ostā.
Mēs dzirdam Eustazio dziedāto burvīgo āriju ar elegisku jūras atmosfēru. Eustazio loma 1731. gada versijā tika svītrota, un šī ārija tika nodota Goffredo.
Siam prossimi al porto – Dumaux
Synopse: Tur viņi satiek “Donnu”, kas izkāpa no kuģa. Blakus viņai dejo sirēnas. Tās vēlas Rinaldo ievilināt uz kuģa, ar kuru viņam jāatrod ceļš uz Almirēnu.
Mēs dzirdam sirēnu vilinošo dziesmu.
Il vostro maggio
Synopse: Rinaldo ir gatavs doties uz kuģi
Šo svinīgo āriju noslēdz vērienīgs noslēgums.
Il tricerbero umiliato – Podles
Synopse: Baidoties no slazdiem, Goffredo un Eustazio cenšas viņu aizturēt. Ja viņš iekāps laivā, viņš nepaspēs atgriezties laikā, lai piedalītos kaujā. Taču Rinaldo atsakās no viņu padoma un aizbrauc ar kuģi. Gofredo baidās zaudēt kauju, Rinaldu un savu meitu.
Gofredo dzied aizkustinošu, sarežģītu koloratūru pilnu āriju, ko papildina skaista stīgu sekcija.
Mio cor, che mi sai dir?
Anternatīvais notikums: “Lascia ch’io pianga”
Sīnopse: Almirena skumji sēž pils dārzā.
Lascia ch’io pianga ir viena no slavenākajām Georga Frīdriha Hendeļa ārijām. Viņš to bija komponējis jau 1705. gadā un pārveidoja par sēru āriju Rinaldo. Hendelim izdevās uzrakstīt āriju, kas aizkustina ar savu vienkāršību. Viņš to uzrakstīja sarabandas formā – trīskāršā takta formā ar otrā takta izstiepšanu. Apvienojumā ar Hendeļa Lamenta skaņdarbiem raksturīgo hromatisko nošu secību un efektīgajām ¼ pauzēm radās slavenais aizsmakuma motīvs. Šo efektu mēs dzirdam jau pašā sākumā.
Āriju ierakstījuši neskaitāmi dziedātāji, mēs dzirdam 2 atlasītas interpretācijas.
Vispirms amerikāņu soprāns Merilina Horna. Pirmajā daļā viņa atsakās no ornamentiem, kas izceļ skaņdarba vienkāršību. Viņas vibrato ir ļoti izteiksmīgs, un viņas apbrīnojamā tehnika ļauj dziedāt skaistus trilus vidusdaļā.
Lascia ch’io pianga (1) – Horna
Aizkustinoša Patrīcijas Petitbonas interpretācija, kas ir ļoti jūtīgi pavadīta.
Lascia ch’io pianga (2) – Petitbon
Argante un Almira kļūst vājas
Sinopse: Argante ir iemīlējies Almirenā un vēlas uzzināt, ko viņa vēlas savai mīlestībai. Viņa pieprasa viņas brīvību. Argante kļūst vājš un sola viņai palīdzēt. Netālu no Almirēnas pie Armida tiek atvests sagūstītais Rinaldo. Viņu ieraugot, Armida iemīlas komandantā, bet Rinaldo neatmaksā viņas mīlestību. Almira izmanto viltību un pārvēršas par Almiru, taču Rinaldo drīz vien atpazīst maskarādi. Almira ir satraukta. Viņa ir sašķelta starp vēlmi sodīt Rinaldu un mīlestību pret viņu. Viņa nolemj vēlreiz pārtapt par Almirēnu un gaida Rinaldu. Argante pievienojas un atzīstas mīlestībā šķietamajai Almirenai. Armida ir dusmīga, pārvēršas atpakaļ un zvēr viņam atriebties.
Virtuozais klavesīna fragments
Hendelis mēdza pavadīt orķestri no klavesīna. Viņš bija lielisks virtuozs un priecēja klausītājus ar improvizētām solodziesmām. Šī ārija sastāv no klavesīna un Almiras dialoga.
Vo’ far guerra, e vincer voglio – Organosova
RINALDO III akts
Atklāšana pilī
Synopse: Eustazio, Goffredo un karavīri atrodas kalna priekšā, kura virsotnē paceļas Armida apburtā pils. Ielejā atrodas burvja ala. Viņi satiek viņu, un viņš stāsta, ka Rinaldo un Almirene ir Almirenes gūstekņi pilī, kuru sargā briesmoņi. Viņi abi dodas ceļā, vajāti burvja brīdinājumu, ka viņi mirs. Pils priekšā viņus aizdzen uguns elpojoši briesmoņi, un viņi atgriežas pie burvja. Burvis iedod viņiem burvju nūjiņas, kas iedarbojas pret briesmoņiem. Tikmēr Almira tur nazi pie Almirenas rīkles. Rinaldo nāk līdzi un mēģina viņus atturēt no nogalināšanas, taču spoki viņu aiztur. Šajā brīdī ierodas Goffredo un Eustazio. Viņi ar burvju nūjiņu pieskaras dārzam, un tas pārvēršas par tuksnesi, tālumā redzama Jeruzaleme. Kad Almira vēlreiz mēģina nogalināt Almirēnu, Rinaldo uzbrūk viņai ar savu zobenu, un viņa pazūd zemes spraugā. Tēvs un meita laimīgi apskāvušies. Gofredo lūdz Rinaldo doties kaujā un gūt uzvaru.
Mēs dzirdam skaisto pārdomāto āriju no Džeikobsa ieraksta.
Sorge nel petto, certo diletto – Zazzo
Almira un Argante samierinās
Sīnopse: Almira atgriežas pilsētā un satiek Arganti. Abi atkal samierinās un zvēr, ka uzbrucējus sakaut.
Al trionfo del nostro furore – Pisaroni / Rae
Synopse: Tikmēr Rinaldo un Almirēna ir priecīgi atkal apvienoties.
Hendelis radīja skaistu efektu, liekot dzīvīgajai koloratūras ārijai vienbalsīgi skanēt stīgu pavadījumā.
Bel piacere è godere fido amo – Bartoli
Synopse: Rinaldo un Goffredo gatavojas cīņai. Goffredo vadīs galveno armiju, bet Rinaldo – flangu. Eustazio ir norīkots aizsargāt nometni un Almirenu.
Di Sion nell’alta sede – Dumaux
Brilantā ārija ar trompetes pavadījumu
Sīnopse: Rinaldo ar savu karaspēku gatavojas uzbrukumam.
Trompetes, kas pēkšņi sāk spēlēt, pārsteidz klausītāju un rada mirdzumu, kas pazīstams no viņa ūdens vai uguņošanas mūzikas. Virtuozais dialogs un savstarpējā imitācija, ko Rinaldo un trompetes veic, ir skaista.
Or la tromba in suon festante – Daniels
Šaimdīgs gals
Synopse: Cīņa rit uz priekšu un atpakaļ, Rinaldo var panākt kristiešu uzvaru ar sānu uzbrukumu. Argante un Armida tiek vestas ķēdēs pie kristiešiem. Viņi atzīst jaunos dievus un kopā un dzied stāsta morāli.
Vinto è sol della virtù
Degli affetti il reo livor.
E felice è sol qua giù
Chi dà meta a un vano cor.Tikai viena tikumu var uzvarēt,
Kas spēj aizvainoties.
Laimīgs ir tas, kas būs,
Kas necenšas sasniegt veltīgu mērķi.
Vinto è sol della virtù
Reģistrācijas ieteikums
DECCA, Deivids Daniels, Sesīlija Bartoli, Bernarda Finka, Daniels Teilors, diriģē Kristofers Hogvuds un Senās mūzikas akadēmija
Peter Lutz, opera-inside, tiešsaistes operas ceļvedis par Georga Frederika Hendeļa RINALDO.
Leave a Reply
Want to join the discussion?Feel free to contribute!