Džoakīno Rosīni (Gioacchino Rossini) ārijas ASILE HEREDITAIRE (O MUTO ASIL DEL PIANTO)portrets

Izlasiet interesantus faktus un noklausieties lieliskus YouTube videoklipus par Rosīni slaveno āriju “ASILE HEREDITAIRE (O MUTO ASIL DEL PIANTO)”.

 

Ja vēlaties izlasīt un dzirdēt vairāk par GUILLAUME TELL, noklikšķiniet uz šīs saites uz operas portretu.

 

 

 

Ārija ASILE HEREDITAIRE (O MUTO ASIL DEL PIANTO) – Sinopse & amp; fons

 
Sīnopse: Šveices iedzīvotāji dzīvo Habsburgu valdnieku pakļautībā. Šveicietis Arnolds ir nelaimīgi iemīlējies Habsburgu princesē Matildē. Viņš ir izmisis, jo tautieši viņu par to nicina, un viņš neuzdrošinās viņai piedāvāt laulību. Tells cenšas viņu iegūt šveiciešu labā un uzzina par viņa sirsnīgo aizrautību, taču Arnoldu plosa mīlestība pret Matildi un dzimteni. Arnoldo slepeni tiekas ar Matildi. Viņš ir izmisis, jo starp abiem pastāv šķiru atšķirība. Matilde var viņu pārliecināt, ka, gūstot panākumus Eiropas kaujas laukā, viņš var iegūt tiesības viņu apprecēt. Kad viņi vienojas tikties nākamajā dienā, viņi dzird, ka tuvojas Tells un Fuersts. Matilde ātri pazūd, bet Tells pamana personas ēnu, kas izraisa viņa aizdomas. Arnolds atzīstas Matildes mīlestībā un paziņo, ka cīnīsies par Habsburgu karogu svešās zemēs. Abi paziņo briesmīgo vēsti, ka Arnolda tēvu nogalinājuši apspiedēji. Arnolds ir sagrauts, un viņi kopā zvēr, ka uzsāks cīņu pret Habsburgiem. Nākamajā rītā Matilde un Arnolds satiekas nomaļā kapelā. Arnoldo viņai paskaidro, ka viņa gods prasījis cīnīties par savu tēvzemi. Satraukta Matilde uzzina, ka Geslers licis nogalināt Arnolda tēvu un ka viņas sapnis apprecēties ar Arnoldu nepiepildīsies. Tikmēr Tells ir arestēts un notiesāts uz nāvi, jo atteicās atzīt Geslera varu. Arnolds ir sava tēva būdiņā. Viņš viņu atceras un pamet bērnības vietu. Viņš ir gatavs mirt par Šveices lietu.

 

Arnolda liriskā ārija apvienojumā ar tai sekojošo kabaletu ir viens no sarežģītākajiem tenora skaņdarbiem operas repertuārā. Pirms mēs pievērsīsimies arijai sīkāk, ir vērts aplūkot šīs operas unikālo vēsturisko nozīmi tenora repertuāra attīstībā.

Slavenais “do in petto” – varonīgā tenora dzimšana

Arnolda loma neapšaubāmi ir viena no sarežģītākajām tenora lomām operas repertuārā. Par operu maniakālais rakstnieks Džeimss Džoiss (James Joyce) reiz atzīmēja: “Pārskatīju Gijoma Tella partitūru un atklāju, ka tenors dzied 456 geimus, 93 asus, 92 asus, 54 b, 15 b, 19 c un divus asus.” (1).

Pirmās izrādes Arnolds bija Ādolfs Nūrīts. Viņš bija sava laika vadošais tenors un nenoliedzami izcils dziedātājs. Viņam bija problēmas ar šo lomu, un, sākot no trešās izrādes, viņš esot izlaidis āriju “Asile héréditaire” (“O muto asil”) un tai sekojošo Caballetta. Astoņus gadus vēlāk viņa konkurents Žilbērs Duprezs (Gilbert Duprez) Arnolda lomā dziedāja pirmo dokumentēto augsto C no pilnas krūšu balss (“do in petto”) falseta balss vietā. Rosīni bija šokēts un atgrūsts. Viņš salīdzināja šo toni “ar kapuna, kuram pārgriezts kakls, pīkstēšanu”.

Pēc šī notikuma nekas vairs nebija kā agrāk, publika bija sajūsmā, un nākamā komponistu paaudze apgāza dominējošo dziedāšanas stilu, dzima varonīgais tenors ar blāzmainu balsi. Pat Nourrits devās uz Itāliju, lai apgūtu jauno stilu. Kad sieva apciemoja viņu Itālijā, viņa konstatēja, ka viņš ir sabojājis savu balsi.

 

 

 

Rossīni šo āriju rakstīja Francijas Lielajai operai. Tikpat bieži tiek dziedāta arī itāļu valodas versija, tāpēc ir divas lingvistiski atšķirīgas šīs operas versijas. Šī iemesla dēļ jūs atradīsiet audio piemērus ar diviem dažādiem teksta variantiem.

 

Ārija sākas ar īsu raga motīvu, kas simbolizē Arnolda jaunības atmiņas.

 

Jau dažus taktus pēc tenora ienākšanas viņam nākas dziedāt atklātu b, bet divus taktus vēlāk vēl vienu.

 

Rossini komponē atvadu sāpes ar atkārtotu frāzes “J’appelle en veltīgi” palielināšanu.

 

Arija beidzas ar augstu C.

 

Ārija turpinās ar bēdīgi slaveno kabaletu “Amis, amis, secondez ma vengeance” (Corriam! Voliam! S’affretti lo scempio), kas ir papildināta ar vēl sešiem augstiem C, no kuriem daži ir jātur pusotra takta garumā, lai izteiktu Arnoldo ekstāzi.

 

 

Ārija – teksts ASILE HEREDITAIRE (O MUTO ASIL DEL PIANTO)

 

 
Asile héréditaire,
Où mes yeux s’ouvrirent au jour,
Hier encor, ton abri tutélaire
Offrait un père à mon amour.

J’appelle en veltīgi, douleur amère!..
J’appelle, il n’entend plus ma voix!
Murs chéris qu’habitait mon père,
Je viens vous voir pour la dernière fois!

Amis, amis, secondez ma vengeance.
Si notre chef est dans les fers,
C’est à nous qu’appartient sa défense ;
D’Altdorf les chemins sont ouverts.
D’Altdorf les chemins sont ouverts.
Suivez moi ! suivez moi !
d’un monstre perfide
Trompons l’espérance homicide,
Trompons l’espérance homicide ;
Arrachons Guillaume à ses coups !
Arrachons Guillaume à ses coups !

 

 
O muto asil del pianto
Dov’io sortiva il dì:
Ieri felice… ahi, quanto!
Oggi fatal così!

Invano il padre io chiamo:
Egli non m’ode più.
Fuggir quel tetto io bramo
Che caro un dì mi fu.

Corriam, voliam, s’affretti
Lo scempio di quel vile
Che su noi trionfò.
Sì, vendetta dell’empio facciamo:
Il sentiero additarvi saprò.

Ah! venite; delusa la speme
Renderem di chi vili ne brama.
Gloria, onore, vendetta ci chiama,
E Guglielmo per noi non morrà.

 

 
Senču mājas
kur manas acis atvērās dienas gaismai,
mīļie mūri, kuros dzīvoja mans tēvs,
Es ierados, lai redzētu tevi pēdējo reizi!

Draugi, draugi, palīdziet man atriebties.
Ja mūsu līderis ir važās
tā ir mūsu aizsardzība pieder mums;
ceļi uz Altdorfu ir atvērti,
ceļi uz Altdorfu ir atvērti.
Sekojiet man! Seko man!
Ļaujiet mums apkrāpt slepkavniecisko cerību
nodevīgs briesmonis,
apkrāpsim viņa slepkavniecisko cerību;
Atņemsim Viljamam viņa sitienus!

 

 

 

Zināmas interpretācijas ASILE HEREDITAIRE (O MUTO ASIL DEL PIANTO)

Kā jau minēts, Arnoldo lomu ir ārkārtīgi grūti aizpildīt. Lai gan piecdesmitajos un sešdesmitajos gados šo lomu apguva divi izcili dziedātāji – Gedda un Krauss, četrdesmit (!) gadus tā palika klusa. Pēc 2010. gada aina atkal mainījās, un dažu gadu laikā šajā lomā debitēja Huans Djego Floress, Maikls Spīrss, Brīns Himels un Džons Osborns, kuri šo slepkavniecisko lomu apguva izcili.

 

Gedda esot teicis, ka Arnolda dziedāšana bijusi viņa karjeras lielākā kļūda. Viņa balss bija pietiekami augsta, krāsaina un niansēta pat augstākajos reģistros.

O muto asil del pianto (1) – Gedda

 

Salīdzinājumam – mēs dzirdam Pavaroti interpretāciju. Tā ir dramatiskāka nekā Geddas liriskāka interpretācija. Augstumi ir nedaudz piespieduki, Pavaroti parādīja lielu sirdi, lai uzņemtos šo lomu. Taču viņš apzināti atturējās dziedāt šo lomu uz skatuves, jo zināja, ka viņa balss tiks bojāta, ja nāksies dziedāt to ar vairāku dienu intervāliem vienu pēc otra.

O muto asil del pianto (2) – Pavarotti

 

Alfredo Krauss, fenomenālais “Tenore di grazia”, dzied skaistas, cēlas līnijas. Mēs dzirdam Kavatīnu (no 1:30). Bisa beigās viņš pat dzied E (4:48).

O muto asil del pianto (3) – Kraus

 

Bryn Hymel balss ir ne tikai spēcīga, bet arī gluda. Uzklausiet iespaidīgu amerikāņu tenora garās C daļas skaņdarbu. Arija sākas no 3.10.

Asile héréditaire (4) – Hymel

 

Nākamais ieraksts datēts ar 1904. gadu, un to dziedāja pirmizrādes Otello Frančesko Tamanjo, kuru Verdi personīgi bija izvēlējies šai sarežģītajai lomai. Savā Interpretācijā Toskanīni kritizēja tās īpatnības, bet Cabballetta viņš dzirdēja “sudraba trompetes kori”, un augstais C viņu burtiski pārsteidza.

Kesting (“Lielie dziedātāji”): “Stretā, kas, iespējams, transponēta par pustoni, tenors dzied maigos G un A tieši virs reģistra maiņas ar neaprakstāmu bagātību un intensitāti, un viņa augšējās notis, bez piepūles noturētas, nepakļaujas aprakstam.

O muto asil del pianto (5) – Tamagno

 

Visbeidzot, mēs dzirdam amerikāņu tenora Maikla Spīra ekstatisko versiju, kura balss izcili dzied augstos C, šķiet, nenogurstoši, un vēl ir saulains pirmās liriskās partijas vibrato.

Asile héréditaire (6) – Spyres

 

Amerikāņu tenora Osborna balss ir liriskāka nekā viņa tautieša Spīresa balss, un tā izceļas ar spēcīgu vibrato.

Asile héréditaire (7) – Osborn

 

 

Peter Lutz, opera-inside, operas tiešsaistes operas ceļvedis ar ārijas “ASILE HEREDITAIRE (O MUTO ASIL DEL PIANTO)” no Džoakīno Rosīni operas “Gijoms Tells”.

0 replies

Leave a Reply

Want to join the discussion?
Feel free to contribute!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *